“Rail Baltica” trases lokālplānojuma izstrāde Rīgā notiks sadarbībā ar apkaimēm
13.12.2019
“Rail Baltica” trase Rīgas teritorijā skar daudzas apkaimes, tāpēc lokālplānojuma izstrāde notiks sadarbībā ar apkaimju biedrībām. Par šonedēļ notikušajā publiskajā diskusijā informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
“Rail Baltica” ir, iespējams, vērienīgākais projekts Rīgas administratīvajā teritorijā tuvāko 100 gadu laikā. Tāpēc ir svarīgi panākt, ka tas patiešām ir attīstības projekts, nevis tikai sliežu izbūve, uzsver domes priekšsēdētājs. Rīgas pašvaldībai ir savs redzējums un arī savas prasības attiecībā uz to, kādas mēs vēlamies redzēt trasei piegulošo apkaimju teritorijas. Nedrīkst būt tā, ka tiek izprojektēts un beigās arī izbūvēts kaut kas, kas pilnībā bloķē attiecīgo teritoriju turpmāko attīstību un ir pretrunā ar iedzīvotāju interesēm, pārliecināts O. Burovs.
Rīgas mērs norādīja, ka “Rail Baltica” ir ne tikai “sliežu”, bet arī visas pilsētas attīstības projekts. “Rīgas pašvaldībai jau ir savs redzējums un prasības, kā vēlētos redzēt pilsētas centru. Tas prasa papildus finansējumu un esam gatavi šo attīstību līdzfinansēt. Drīz nāksim klajā ar savām iecerēm, kuras apspriedīsim publiski, iesaistot apkaimju iedzīvotājus, strādājot kā vienota komanda. Pirmās tikšanās ar apkaimju pārstāvjiem ir plānotas jau janvārī,” pauda O. Burovs.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadītāja Ilze Purmale uzsvēra, ka Rīgai šāds projekts ir ļoti svarīgs un vajadzīgs, jo sliežu transports ir pilsētas mugurkauls, un tā attīstība sniegs daudz jaunu iespēju – gan lielo transporta mezglu attīstību, gan savienojumu ar lidostu, gan Vecrīgas un Maskavas priekšpilsētas savienošanu, gan septiņu būtisku divlīmeņu šķērsojumu izbūvi, gan 13.janvāra ielas atslogošanu no satiksmes.
Uzņēmuma „Grupa 93” vadītājs Neils Balgalis, kas izstrādā “Rail Baltica” Rīgas lokālplānojumu, norādīja, ka šis projekts ir gadsimta iespēja Rīgai un Latvijai, jo līdz 2026.gadam tiks izveidots Baltijas centrālais satiksmes mezgls. Viņš uzsvēra, šis projekts ietvers ne tikai staciju, bet vēl 100 hektārus plašu teritoriju līdz Lāčplēša ielai, ietverot savienojumus starp pilsētas daļām, sabiedriskā transporta joslas, gājēju virszemes pārejas, veloinfrastruktūru un visu publisko ārtelpu.
Arhitekts Andris Kronbergs pozitīvi vērtēja Rīgas pašvaldības ieceri kopīgi meklēt un izstrādāt labākos risinājumus kvalitatīvas pilsētvides veidošanā. “RB Rail” reģionālais vadītājs Ģirts Bramans pauda, ka nepieciešams vienoties par finansējuma modeli ar projektu saistīto teritoriju iekārtošanā un attīstībā, sadarbojoties valstij, pašvaldībai un piesaistot ES līdzfinansējumu.
Apvienības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Oto Ozols uzsvēra, ka iedzīvotājiem patlaban ir pārāk maz informācijas par plānotajiem “Rail Baltica” trases infrastruktūras risinājumiem, piemēram, par gājēju šķērsojumiem, tāpēc komunikācijai starp institūcijām un iedzīvotājiem vajadzētu būt aktīvākai. Tāpat, pēc viņa domām, patlaban pārāk maza uzmanība pievērsta tam, kas notiks Daugavas kreisajā krastā.
Latvijas Universitātes pārstāve Edīte Megne norādīja, ka ir ļoti vajadzīga programma un attiecīgi lēmumi valdības līmenī ar “Rail Baltica” trasi saistīto projektu realizēšanā.
Diskusijas ieraksts šeit: https://www.facebook.com/Riga.lv/videos/2843591448998881/ . Diskusiju vadīja pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš.
*Ziņa sagatavota un pārpublicēta pēc Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas sniegtās informācijas.
Foto: Nora Krevņeva
